Visos Latvijas novados zirņu sējumos (AS 50-59) ir izlikti feromonu slazdi un 10. jūnijā jau ir konstatēti pirmie tauriņi. Tā kā sāk izlidot zirņu tinēja tauriņi un izplatīties arī slimības, Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot izliktos feromonu slazdus un augus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
Bojājumi - zirņu tinēja (Cydia sp.) kāpuri zirņos izgrauž neregulārus robus. Pāksts iekšiene ir satīklota un pildīta ar ekskrementiem. Viens kāpurs sabojā 3-4 sēklas. Izgrauztās sēklas nav derīgas ne pārtikai, ne sējai.
Bioloģija - tauriņi izlido jūnijā-jūlijā. Zirņu ziedēšanas laikā uz lapām un pielapēm izdēj vienu vai vairākas olas vienkopus. Retāk olas tiek dētas uz stublājiem un pākstīm. Pēc 8-15 dienām izšķiļas kāpuri, kas caur pāksts mugurdaļu iegraužas pākstī un bojā zirņus. Pēc 18-25 dienām kāpuri ir pieauguši, tie izgraužas no pākstīm un augsnes virskārtā no zīda pavedieniem izveido iegarenu irdenu kokonu, kurā ziemo. Pārziemo kāpuri kokonos augsnes virskārtā.
Monitorings - tauriņu lidošanas sākumu un intensitāti var noteikt, veicot kaitēkļa novērošanu, tos noķerot feromonu slazdos.
Ierobežošana - augsekas ievērošana, agrīnāku šķirņu audzēšana, augsnes apstrāde rudenī, iespējami agra sēja, zirņu ziedēšanas laikā, olu dēšanas sākumā izlaiž trihogrammu (spožlapsenīti) - 50-80 000 uz vienu hektāru, insekticīdu izmantošana tūlīt pēc tinēju pieaugušo īpatņu masveida izlidošanas - pirms izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstīs.
Sāk izplatīties arī slimības
Vidzemē jau ir konstatētas arī zirņu gaišplankumu iedegas (Ascochyta pisi) pazīmes ar izplatību 2 %.
Slimības pazīmes - uz lapām, pielapām un pākstīm ieapaļi gaišbrūni plankumi ar tumšāku apmali. Plankumu centrā labi saskatāmas daudzas piknīdas. Uz stublājiem plankumi tumši, nedaudz iegrimuši, izstiepti, dažreiz aptver lielu stublāja daļu. Slapjos gados parādās slimība uz zirņu asniem, kā rezultātā tie nokalst. Pazīmes novērojamas ziedēšanas laikā vai pirmo pākšu nogatavošanās laikā. Plaši izplatīta un postīga, krasi samazinās sēklu raža un pazeminās kvalitāte.
Bioloģija - pārziemo augu atliekās, sēklās. Attīstību veicina bieži nokrišņi un paaugstināts gaisa mitrums un temperatūra +15 - 20°C.
Ierobežošana - izturīgu šķirņu audzēšana, savlaicīga ražas novākšana, pareizas augu maiņas ievērošana, pēc zirņu novākšanas veicināt augu atlieku sadalīšanās procesus augsnē, sēklu kodināšana, ja nepieciešams, lieto reģistrētu fungicīdu.
Turpinoties slimības attīstībai labvēlīgiem laikapstākļiem, tā turpinās izplatīties un var radīt būtiskus ražas zudumus.