Ziemas kviešu sējumos (AS 31-32) Vidzemē un Sēlijā ir konstatēta kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība ar izplatību vidēji 2%, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot kviešu laukus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
Abas slimības ir bīstamas ar to, ka augiem samazinās lapu fotosintezējošā virsma un ražas zudumi var sasniegt 30% līdz 50%. Laika prognoze rāda, ka tuvākajās dienās iestāsies slimību attīstībai ļoti labvēlīgi laika apstākļi, tāpēc ir regulāri jāapseko laukus un jānovērtē slimību izplatību un attīstību.
Kviešu lapu dzeltenplankumainības (Pyrenophora tritici-repentis) slimības pazīmes: neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā balts punktiņš, vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla. Plankumi saplūst kopā un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Lapas ātri atmirst, jo patogēns izdala toksīnus, kas paātrina lapu nokalšanu. Inficēšanās notiek vairākkārtīgi visā veģetācijas perioda laikā.
Bioloģija - saglabājas inficēto augu atliekās, ziemājos un savvaļas graudzālēs, atsevišķos gadījumos arī sēklās. Vispostīgākā ir atkārtotos kviešu sējumos, un tās izplatību veicina minimālā augsnes apstrāde. Attīstības kritiskais periods ir ziemas kviešu ziedēšana, un tas turpinās dzeltengatavības un nogatavošanās laikā.
Ierobežošana
- Augu maiņa.
- Augu atlieku iestrāde augsnē.
- Rūpīga lauka novākšana.
- Sēklu kodināšana var ierobežot tikai daļēji.
- Smidzinājums ar efektīvu fungicīdu.
Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici) ir viena no bīstamākajām un izplatītākajām kviešu slimībām Latvijā. Inficētiem augiem ir novājināta cerošana, samazināta lapu un vārpu fotosintezējošā virsma, kā rezultātā, samazinās graudu skaits vārpā un lipekļa saturs graudos.
Slimības pazīmes ir hlorotiski plankumi uz apakšējām lapām, parasti uz tām, kas saskaras ar augsni. Pirmās slimības pazīmes novērojamas cerošanas fāzē, dažreiz jau rudenī. Plankumi sākumā ūdeņaini, vēlāk sakalst, šajā laikā labi pamanāma slimības galvenā pazīme – piknīdas. Uz lapām veidojas pelēki, iegareni plankumi. Pazīmes attīstās visu veģetācijas sezonu. Bojā kviešus, retāk rudzus, tritikāli.
Slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi ir lietains laiks kviešu intensīvas stiebrošanas periodā. Optimālā temperatūra konīdiju dīgšanai un infekcijas procesa norisei ir + 15 - 25°C, bet tas iespējams arī + 5 - 35°C amplitūdā.
Ierobežošana
- Augu maiņa.
- Augu atlieku iestrāde augsnē.
- Rūpīga lauka novākšana.
- Neinficētas sēklas.
- Sēklu kodināšana var ierobežot tikai daļēji, jo iznīcina slimības ierosinātājus sēklās un pasargā no inficēšanās apmēram vienu mēnesi pēc dīgšanas.
- Smidzinājums ar efektīvu fungicīdu.
Visos Latvijas reģionos ir konstatēta arī graudzāļu miltrasa (Blumeria graminis) ar izplatību vidēji 2%.