Lauka pupu (AS 50-59) sējumos visos Latvijas novados novērotas pupu sēklgrauža vaboles un slimības, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot lauka pupu sējumus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, jo savairojoties masveidā, pupu sēklgrauzis un slimības var radīt būtiskus ražas zudumus.
Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) izplatība dažviet ir sasniegusi 4-6%. Gaisam sasilstot, kaitēklis turpinās izplatīties uz sāks dēt olas.
Bioloģija - gadā viena paaudze. Pirms pupu ziedēšanas un pupu ziedēšanas laikā (+ 15 - 20°C) vaboles pārsvarā barojas ar pupu ziedputekšņiem. Izēsto ziedputekšņu dēļ pupas var neapputeksnēties un var neveidoties pākstis. Mātītes dēj olas (200-500 gab.) uz jaunajām pupu pākstīm.
Uz pākstīm nereti var redzēt vietas, caur kurām izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstī. Pēc tam tie iegraužas sēklās. Vienā pupā var attīstīties vairāki kāpuri. Kāpuri izgrauž sēklas iekšpusi. Pupas mizā no iekšpuses izgrauzti pilnīgi apaļi caurumi. Vasaras beigās, pirms iekūņošanās pupā, kāpuri pupas mizā no iekšpuses izgrauž apaļu skrejcaurumu, atstājot mizas vāciņu.
Pupu sēklgrauzis, kopā ar pupām nokļuvis noliktavā, tajā pārziemo, bet nekādus tālākus bojājumus pupām tur nenodara. Vaboles var pārziemot arī uz lauka augsnes virskārtā.
Ierobežošana - lauka aparšana pēc ražas novākšanas, agra sēja pavasarī, neinvadēta sēklas materiāla sēšana, insekticīdu lietošana.
Neskatoties uz vēso un lietaino laiku, dažviet ir konstatētas jau pirmās pupu laputis (Aphis fabae) ar izplatību vidēji 2 %.
Visos reģionos lauka pupu sējumos jau ir konstatēta arī pupu brūnplankumainība (Botrytis fabae) ar izplatību vidēji 4 %.
Tipiska pazīme – sarkani brūna apmale apkārt plankumiem. Stipras infekcijas gadījumā lapas sakalst un nokrīt. Plankumi veidojas arī uz stublāja. Stipras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte. Slimības attīstībai nepieciešami silti un mitri laikapstākļi. Tuvākajās dienās gaidāms lietains laiku, tāpēc jārēķinās, ka slimības izplatība notiks straujāk.
