Mēneša aktualitātes: jūlijs 2026

Jūlijs ir mēnesis, kurā intensīvi norit gan kultūraugu attīstība, gan aktīva kaitēkļu, slimību un nezāļu izplatība. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti turpināja sekot līdzi situācijai laukos un dārzos visā Latvijā. Mēneša laikā fiksēti dažādi augu slimību un kaitēkļu novērojumi, kas sniedz vērtīgu ieskatu sezonas aktualitātēs un palīdz pamanīt riskus kultūraugu audzēšanā.

Aicinām iepazīties ar jūlijā publicētajiem novērojumiem un fotofiksācijām, kas tapušas VAAD speciālistu darbā dažādos Latvijas reģionos.

• Kartupeļu lapgrauzis

  Dažos Kuldīgas novada kartupeļu stādījumos (AS 53-65) barojās kartupeļu lapgrauža 3. auguma kāpuri. Lielākajā daļā stādījumu gan tika novēroti 1.-2. auguma kāpuri, kas vislabāk pakļaujas ierobežošanai, izmantojot insekticīdu.

  Vairāk par kartupeļu lapgrauzi jeb Kolorādo vaboli var uzzināt šeit.

  

  Kartupeļu lapgrauža 3. auguma kāpuri. (Foto: M. Bērziņa, Kuldīgas novads)
  

  Kartupeļu lapgrauža 1.-2. auguma kāpuri. (Foto: M. Bērziņa, Kuldīgas novads)

• Baltvārpainība

  Kuldīgas novada agrās šķirnes ziemas kviešos (AS 73) tika novērota baltvārpainība. Baltvārpainība ir sakņu puves infekcijas attīstības sekas. Tā bojā visas labības un daudzgadīgās stiebrzāles, bet bīstama kviešiem. Vārpošanas fāzē redzami stiebri, kas ir īsāki, pelēki baltā krāsā. Vārpas baltas, tukšas vai ar ļoti sīkiem graudiem.

  Vairāk par baltvāpainību var uzzināt šeit.

  

  Baltvārpainības pazīmes ziemas kviešos. (Foto: M. Bērziņa, Kuldīgas novads)

• Baltā puve

Ērģemes pagasta galviņkāpostos (AS 44) tika novērota baltā puve. Tā ir viena no bīstamākajām sēņu slimībām, kas bojā galviņkāpostus gan uz lauka, gan glabāšanas laikā. Galvenie simptomi - lapas kļūst ūdeņainas un gļotainas. Uz inficētajām augu daļām veidojas bieza, balta, vatei līdzīga sēņotne. Sēņotnē attīstās melni dažāda izmēra veidojumi – sklerociji (sēnītes "atpūtas" stadija, kas saglabājas augsnē).

Vairāk par balto puvi var uzzināt šeit.

Baltās puves pazīmes uz galviņkāposta. (Foto: E. Hirte, Valkas novads, Ērģemes pagasts)

• Auzu putošā melnplauka

Kuldīgas novada auzu sējumā (AS 60) tika novērota auzu putošā melnplauka. Sēne noārda visas skaras daļas, izņemot centrālo asi, un pārvērš tās putošā, tumšā melnplauku sporu masā. Sporas inficē veselos augus ziedēšanas laikā. Nākamajā pavasarī, dīgstot inficētajiem graudiem, sēņotne attīstās līdz ar augu un nokļūst skaras aizmetnī, to noārdot. Bojā auzas.

Vairāk par auzu putošo melnplauku var uzzināt šeit.

Auzu putošās melnplaukas pazīmes. (Foto: M. Bērziņa, Kuldīgas novads, Alsungas pagasts)

• Zirņu tinējs

Aizkraukles, Jēkabpils, Līvānu, Madonas apsekotajos zirņu sējumos (AS 75-79) tika novēroti zirņu tinēja kāpuri. Zirņu tinējs ir bīstamākais zirņu kaitēklis. Savairošanos ietekmē laika apstākļi. Ja tauriņu lidošanas laikā vakaros un naktīs ir silts, nav vēja un lietus, tad tauriņi intensīvi lido un izdēj daudz olu. Dabiskie ienaidnieki ir jātnieciņi un kāpurlapsenītes.

Vairāk par zirņu tinēju var uzzināt šeit.

Zirņu tinēja kāpurs. (Foto: I. Liepiņa, Aizkraukles, Jēkabpils, Līvānu, Madonas novados)

• Pupu brūnplankumainība

Aizkraukles novada lauka pupās (AS 71) tika novērota pupu brūnplankumainība. Slimības pirmās pazīmes ir mazi, koši, šokolādes brūni plankumi uz lapām. Slimības ierosinātāja sēne saglabājas augsnē, un laukā to iespējams ievazāt ar augsnes apstrādes tehniku, kurai pielipusi augsne no inficēta lauka. Infekcija var saglabāties arī sēklās.

Vairāk par pupu brūnplankumainību var uzzināt šeit.

Pupu brūnplankumainības pazīmes. (Foto: I. Liepiņa, Aizkraukles novads)

• Ķiršu rūgtā puve

Tukuma novada ķiršos tika novērota ķiršu rūgtā puve. Ķiršu rūgtās puves ierosinātājs ir sēne. Uz augļiem veidojas apaļi puves plankumi ar koncentriskiem, dažādas brūnas nokrāsas apļiem. Slimības rezultātā veidojas arī augļu koku stumbru un zaru iedegas, kuras ir galvenais augļu infekcijas avots.

Vairāk par ķiršu rūgto puvi var uzzināt šeit.

Ķiršu rūgtās puves pazīmes (Foto: D. Ozoliņa, Tukuma novads)

• Ābolu zāģlapsene

Valmieras novada ābeļu stādījumos (AS 76) novēroti ābolu zāģlapsenes bojājumi. Kāpuri grauž sīkas lokveida ejas zem auglīša epidermas. Eju vietā audi pārkorķojas. Svaigi bojātiem augļiem piemīt īpatnēja blakšu smaka.

Vairāk par ābolu zāģlapseni var uzzināt šeit.

Ābolu zāģlapsenes bojājumi. (Foto: E. Hirte, Valmieras novads, Kauguru pagasts)

• Antraknoze

Jelgavas novada krūmmellenēs tika novērota antraknoze. Antraknoze bojā nogatavojušās ogas, izraisot to pūšanu. Uz ogām parādās oranži vai rozā sporu spilventiņi, tās kļūst mīkstas, saplok un vēlāk mumificējas. Sēne pārziemo pumpuros un dzinumos, aktivizējoties mitrā laikā.

Antraknozes pazīmes. (Foto: D. Ozoliņa, Jelgavas novads)