Tuvāko dienu laikā tiek prognozēti regulāri nokrišņi un siltāki laika apstākļi, kad gaiss iesils līdz pat +18 - 20°C, kas radīs ļoti labvēlīgus laikapstākļus rapša baltās puves attīstībai. Daudzviet ziemas rapsis jau ir sasniedzis ziedēšanas vidus stadiju (AS 65) un jau sāk birt ziedlapas, kas veicina augu inficēšanos, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests aicina lauksaimniekus apsekot ziemas rapša laukus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
Savlaicīgi neierobežojot baltās puves (Sclerotinia sclerotiorum) attīstību, var rasties ievērojami ražas zudumi, jo tiek bojāts stublājs, samazinās vai tiek pārtraukta iespēja uzņemt ūdeni un barības vielas, līdz ar to, atmirst pāksteņi un neveidojas sēklas, vai tās ir sīkas, sēklas ir ar zemu 1000 graudu masu. Slimības attīstībai labvēlīgos gados, slimība var izraisīt līdz pat 100% ražas zudumus.
Slimības pazīmes - auga augšējā daļā uz galvenajiem un sānu dzinumiem redzami sausi plankumi - bālgani ārējās malās, pelēcīgi centrālajā daļā, uz kuriem mitros laika apstākļos attīstās balta sēņotne. Plankumu attīstība sākas vietās, kur piestiprināts lapas kāts vai atiet sānzars, vēlāk tie izplatās abos virzienos. Virs inficētās vietas augi sakalst un dzeltē, kamēr veselie augi vēl ir zaļi. Stiebra iekšpusē veidojas apmēram 5 mm gari melni sklerociji, kuri ražas novākšanas laikā nonāk augsnē un nākamajās vasarās veido sporas. Slimības bojātais stiebrs viegli lūst. Saveldrētos sējumos inficētie augi labi redzami, jo stāv taisni. Pazīmes rapsim novērojamas pēc ziedēšanas, vislabāk tās ir novērojamas nogatavošanās periodā.
Bioloģija - pārziemo uz inficētajiem augiem, augu atliekām. Attīstību veicina silts laiks, palielināts mitrums, bieži nokrišņi, paaugstināts slāpekļa mēslojums un sējumu biezība. Slimība attīstās, ja sakrīt sporu izlidošanas laiks ar rapša ziedēšanu.
Ierobežošana
- Augu maiņa ir viens svarīgākajiem augu aizsardzības pasākumiem. (Tiek uzskatīts, ka inficēšanās risks nepastāv tikai pēc rapša audzēšanas pārtraukšanas uz 6 gadiem. Augsta riska pakāpe saglabājas 1 – 4 gadus, jo sklerociji ilgi saglabājas augsnē (līdz pat 10 gadiem). Svarīgi zināt, kāda bija infekcijas izplatība laukā, kad tajā rapsi audzēja pēdējo reizi. Ja baltās puves izplatība bija zema (<10% inficētu augu), riska gandrīz nav, bet, ja augsta (>30%), infekcijas risks ir liels. Ir pierādīts, ka sklerociju daudzums augsnē konkrētajā laukā ir nozīmīgākais infekcijas avots. No blakus laukiem inficēšanās ir iespējama, taču maznozīmīga).
- Nesabiezināti sējumi. (Jo sējums ir biezāks, jo riska pakāpe ir lielāka. Biezākā sējumā ir piemērotāks mikroklimats slimības attīstībai, kā arī lielākas iespējas inficēt augus.)
- Jālieto sabalansēts slāpekļa mēslojums.
- Jāierobežo nezāles, jo sējumu nezāļainība paaugstina saslimšanas risku.
- Var veikt profilaktisku smidzinājumu ar fungicīdu sākot ar rapša ziedēšanas sākumu līdz ziedēšanas vidum (AS 61-65).
Vēršam uzmanību uz to, ka ziemas rapša laukos turpina izplatīties krustziežu smecernieki (Ceutorhynchus sp.) un, atgriežoties vasarīgiem laikapstākļiem, kaitēklis turpinās izplatīties, tāpēc VAAD aicina lauksaimniekus rūpīgi apsekot savus laukus un, nepieciešamības gadījumā, lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.