FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Gaisa temperatūrai pa dienu paaugstinoties virs + 10 °C, aktivizējas kaitēkļi ziemas rapša laukos. Visos Latvijas reģionos šajās dienās konstatēta krustziežu stublāju smecernieku (Ceutorhynchus pallidactylus) rosība ziemas rapša (AS 31-50) laukos.

Monitorings - izliek dzeltenos ķeramtraukus, kas satur ūdeni un dažus pilienus mazgāšanas līdzekļa. Siltā laikā ķeramtraukus pārbauda ik pārdienas.

Rapšu laukā novietots koši dzeltens ķeramtrauks krustziežu stublāja smecernieku monitoringam
Ķeramtrauks krustziežu stublāja smecernieku monitoringam. Foto: I. Liepiņa
Rapšu laukā novietots koši dzeltens ķeramtrauks krustziežu stublāju smecernieka monitoringam.
Ķeramtrauks krustziežu stublāja smecernieku monitoringam. Foto: D. Ozoliņa
Uz zaļas rapša lapas sēž pelēcīgs kaitēklis - krustziežu stublāju smecernieks tuvplānā.
Krustziežu stublāja smecernieka imago. Foto: D. Ozoliņa

Bioloģija - gadā attīstās viena paaudze. Olas dēj lapas vidējā dzīslā vai stublājā izgrauztos caurumiņos. Olas var sākt dēt jau uz dēstiem. Izšķīlušies kāpuri alo lapu kātus, stublājus virzienā uz sakni. Pieaugušie kāpuri iekūņojas augsnes virskārtā. Jaunās vaboles izlido vasaras otrajā pusē. Vaboles pārziemo mežmalās, krūmājos u.c.

Bojājumi - kāpuri izalo lapu kātus, stublājus, vēlāk pārvietojas uz auga sakni. Augi vīst, atpaliek augšanā, lapu kāti plaisā, augi dažreiz pilnīgi iznīkst. 

Saimniekaugi - kāposti, rapsis, kāļi, sinepes u.c.

Bojāts rapša stublājs.
Krustziežu stublāja smecernieku kāpuru radīti bojājumi. Foto: D. Ozoliņa
Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi, kas redzami uz rapša stublāja.
Krustziežu stublāja smecernieku kāpuri un bojājumi. Foto I. Liepiņa

Ņemot vērā, ka kaitēkļi no ziemošanas vietām jau bija iznākuši aprīļa sākumā un, atsākoties siltam (virs 10 °C) un saulainam laikam, smecernieki strauji izplatīsies, pārosies un dēs olas, aicinām lauksaimniekus apsekot savus ziemas rapša laukus, sekot laikapstākļu prognozei un nepieciešamības gadījumā lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu, pirms smecernieki ir sadējuši olas.

Savairojoties masveidā, kaitēklis var radīt būtiskus postījumus un ražas zudumus. Lielāks risks kaitēklim savairoties masveidā un radīt lielus postījumus ir saimniecībās un reģionos, kas specializējas eļļas rapša audzēšanā un kuros rapša īpatsvars augsekā ir >30%.  

Ierobežošana

  • Augu maiņas ievērošana. 
    Augu maiņa integrētajā audzēšanā ir viens no svarīgākajiem elementiem. Ziemas rapsim piemērotākie priekšaugi ir agri novācami ziemāji (ziemas kvieši, ziemas un vasaras mieži, rudzi, tritikāle), kā arī papuve. Vasaras rapsim kā priekšaugi piemēroti graudaugi un kartupeļi vai papuve. Rapša sējumus nav ieteicams plānot pēc krustziežu dzimtas augu, piemēram, kāpostu, kāļu un sinepju, audzēšanas. Izņēmuma gadījumā pēc nepārziemojuša ziemas rapša, ziemas kviešiem, ziemas tritikāles un rudziem, izvērtējot rudenī lietoto augu aizsardzības līdzekļu pēcietekmi, var iesēt vasaras rapsi. Optimālais starplaiks rapša audzēšanai vienā un tajā pašā laukā ir pieci gadi.
  • Bojāto augu savākšana un iznīcināšana kopā ar kāpuriem.
  • Reģistrētu insekticīdu izmantošana vaboļu ierobežošanai.
NODERĪGI!

Aicinām sekot mūsu Instagram kontam “Misija Agronoms” un Facebook kontam Valsts augu aizsardzības dienesta profilā.

Informāciju sagatavoja

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļa

+371 26649775

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Brīdinājums Laukaugi