Alternatīvās metodes augļaugiem

Prakse, kas ievieš labvēlīgus (derīgos) organismus, piemēram, plēsējus, parazītus vai patogēnus, kā arī citus augus/kultūraugus ar dabisku atbaidīšanas iedarbību, lai ierobežotu kaitēkļu populāciju.

Makroorganismu (piemēram, posmkāju plēsēju) izlaišana vidē: attiecas uz lielākiem derīgajiem organismiem, kas tiek izlaisti vidē, lai ierobežotu kaitēkļus. 

Derīgo kukaiņu izlaišana siltumnīcā. L. Būcēna (VAAD)

Tie ietver plēsējus, piemēram, mārītes, zeltactiņas un zirnekļus, kas ir redzami ar neapbruņotu aci un kuriem ir nozīmīga loma kaitēkļu populāciju ierobežošanā.

Septiņpunktu mārītes kāpuri. M. Bērziņa (VAAD)

Mikrofloras un mikrofaunas (baktēriju, sēņu un nematožu) izlaišana vidē: mikroflora ietver labvēlīgus mikroorganismus, piemēram, baktērijas un sēnes, savukārt, mikrofauna – sīkus augsnes organismus, piemēram, nematodes un vienšūņus. Šo organismu kontrolēta izlaišana palīdz uzlabot augsnes veselību, veicina bioloģiskos procesus un stiprina dabisko kaitēkļu ierobežošanu.

Latvijā reģistrētos mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos AAL var atrast Augu aizsardzības līdzekļu sarakstā.

Prakse, kurā tiek izmantoti bioloģiski vai uz kaitēkļu uzvedību balstīti mehānismi, piemēram:

• piesaistes kultūraugi - specifiska kultūrauga sēšana, lai piesaistītu kaitēkļus, tādejādi pasargājot kultūraugu;
• feromonu slazdi vai pārošanās traucēšana, lai ietekmētu kaitēkļu vairošanos vai uzvedību.

Dabiskie pievilinātāji un repelenti, kas nozīmē augu-pievilinātāju stādīšanu, lai piesaistītu labvēlīgos organismus un augu-atbaidītāju stādīšanu, lai atturētu kaitēkļus. Šāda augu izvēle palīdz veicināt dabisko kaitēkļu ierobežošanu, samazina ķīmisko AAL nepieciešamību un palīdz aizsargāt kultūraugus no bojājumiem.

Šo augu stādīšanā tiek izmantotas trīs metodes:

• joslu stādīšanas metode: nepārtrauktas augu-atbaidītāju rindas vai joslas izveidošanu kultūrauga laukā vai tā malās. Šādas joslas darbojas kā fizisks vai bioloģisks šķērslis, kas attur kaitēkļus un samazina to piekļuvi kultūraugam;

• punktveida stādījumi: augu-atbaidītāju izvietošana noteiktos punktos kultūrauga lauka teritorijā, nevis nepārtrauktās joslās. Šie punkti tiek izvēlēti stratēģiski, pamatojoties uz kaitēkļu aktivitāti vai zināmām problēmvietām, lai maksimāli pastiprinātu atbaidīšanas efektu;

• “atgrūšanas-pievilināšanas” stratēģija (kombinētā):  “Push–pull” stratēģijā “push” jeb atgrūšanas daļa izmanto augus-atbaidītājus vai citas metodes, lai novirzītu kaitēkļus prom no kultūrauga. Savukārt, “pull” jeb pievilināšanas daļa izmanto augus-pievilinātājus vai lamatas, lai aizvilinātu kaitēkļus prom no kultūrauga un koncentrētu tos noteiktās vietās, kur to populāciju var vieglāk uzraudzīt un ierobežot.

Pievilinātāji un citi repelenti

Dažādu vielu, piemēram, feromonu, augu ekstraktu vai ēterisko eļļu izmantošana, lai piesaistītu labvēlīgos organismus vai atbaidītu kaitēkļus. Pievilinātāji tiek lietoti, lai piesaistītu dabiskos ienaidniekus vai ievilinātu kaitēkļus lamatās, savukārt repelenti attur kaitēkļus no kultūraugiem, tiem nekaitējot. Šie dabīgie savienojumi nodrošina mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kaitēkļu ierobežošanas pieeju, ietekmējot kaitēkļu uzvedību un samazinot nepieciešamību pēc sintētiskajiem AAL.

• Ultraskaņas izmantošana kaitēkļu atbaidīšanā

Ultraskaņa var palīdzēt atbaidīt dažādus kaitēkļus, piemēram, grauzējus, kukaiņus un putnus. Skaņas viļņi traucē kaitēkļu savstarpējai saziņai, tāpēc tie vairs nejūtas labi konkrētajā vietā. Dažiem kaitēkļiem ultraskaņa var izjaukt svarīgu procesus, piemēram, pārošanos, barības meklēšanu vai orientēšanos. Tas samazina to aktivitāti un palēnina vairošanos. Izveidojot vidi, kas kaitēkļiem nav patīkama, ultraskaņas ierīces var palīdzēt novērst to parādīšanos jau laikus, samazinot nepieciešamību vēlāk veikt radikālākus kaitēkļu ierobežošanas pasākumus.

• Stimulēšana un traucēšana

Stimulēšana nozīmē labvēlīgo organismu darbības veicināšanu, lai tie efektīvāk palīdzētu ierobežot kaitēkļus. Savukārt, traucēšana ietver  metodes, kas izjauc kaitēkļu uzvedību vai vairošanos. Stimulēšanas tehnika pastiprina dabiskos procesus, bet traucēšanas paņēmieni iejaucas kaitēkļu dzīves cikla svarīgās darbībās, piemēram, pārošanās, barošanās vai pārvietošanās procesā. Tas samazina kaitēkļu skaitu un to attīstību.

Metode, kurā tiek veicinātas paša auga dabiskās aizsargspējas, lai tas būtu izturīgāks pret kaitēkļiem un slimībām. To var panākt ar dažādiem paņēmieniem – fizisku apstrādi ar labvēlīgiem mikroorganismiem vai īpašām vielām, kas “pamodina” auga aizsardzības reakciju.

Šādi augs labāk spēj pats sevi pasargāt, tiek samazināts kaitēkļu nodarītais kaitējums un uzlabojas kultūraugu veselība. 

Ietver divu veidu metodes:

• augu aizsargmehānisma ierosināšana, izmantojot dažādus kairinātājus – tas nozīmē auga dabisko aizsargreakciju aktivizēšanos, kad tas saskaras ar noteiktiem kairinātājiem, piemēram, slimību ierosinātājiem, kaitēkļiem vai vides apstākļiem. Šie kairinātāji “iedarbina” auga aizsardzības mehānismus;
• augu aizsargreakciju ierosinātāju izmantošana -  dabiskas vai mākslīgi radītas vielas, kas aktivizē auga imūnsistēmu un palīdz augam labāk pretoties kaitēkļiem un slimībām.

• Ozonterapija - ozona apstrāde ir metode, kur augus vai vidi pakļauj ozonam, lai traucētu kaitēkļu attīstību vai samazinātu slimību izplatību. Ozonu var izmantot dažādās koncentrācijās un ekspozīcijas laikos, atkarībā no mērķa, piemēram, vieglai dezinfekcijai vai kaitēkļu kontrolei.
• UV gaisma - UV gaisma var traucēt kaitēkļu vai slimību ierosinātāju attīstību. Tā bojā to šūnas vai traucē vairošanos. UV gaisma var tikt pielietota ar atšķirīgu intensitāti un ilgumu – vieglai sterilizācijai vai kaitēkļu uzvedības ietekmēšanai.

Sterilu organismu izlaišana savvaļā paredz sterilizētu kaitēkļu izlaišanu vidē. Tie pārojas ar savvaļas populāciju, bet pēcnācēji neveidojas, tādējādi samazinot kaitēkļu kopējo skaitu. Tas ietver arī pārošanās traucēšanu, jo sterilizēti kaitēkļi izjauc normālo pārošanās procesu: savvaļas īpatņi veido neauglīgus pēcnācējus, samazinot populācijas vairošanās iespējas.

Metodes, kas izmanto fiziskus līdzekļus, lai samazinātu kaitēkļu skaitu vai novērstu to parādīšanos.

Barjeras ir fiziskas konstrukcijas, piemēram, tīkli, žogi, aizsargi vai aizsargpārsegi, kas neļauj kaitēkļiem piekļūt kultūraugiem. Barjeras bloķē kaitēkļu kustību vai vairošanos, tādējādi samazinot bojājumus un ķīmisko AAL lietošanu. Tās ir īpaši efektīvas pret lidojošiem kukaiņiem, grauzējiem un lielākiem dzīvniekiem un nodrošina ilgtermiņa profilaktisku aizsardzību.

Melnais agrotīkls zemeņu stādījumā. I. Liepiņa (VAAD)

Tīkli augļu dārza aizsardzībai. L. Būcēna (VAAD)

Barjeras, kurās izmanto dabīgos materiālus: aizsardzība, izmantojot dabiskus materiālus, piemēram, augu atliekas, salmus vai mulču, lai ierobežotu kaitēkļu pārvietošanos vai pasargātu augus. 

Salmu mulča zemeņu stādījumā. B. Cīrule (VAAD)

Skaidu mulča. L. Būcēna (VAAD)

1. Salmu barjera. Izklāj salmus starp kultūraugiem vai aptin ap koku stumbriem. Šī barjera fiziski kavē kaitēkļu - grauzēju vai kukaiņu - kustību.
2. Krīta barjera. Krīta pulveris vai līdzīgas vielas tiek uzklātas ap augiem vai noteiktā teritorijā, lai radītu fizisku šķērsli. Krīts var atbaidīt kaitēkļus un traucēt to kustībai.
3. Sāls barjera. Sāls vai sāls šķīdums tiek izmantots, lai ap augiem veidotu barjeru, kas atbaida kailgliemežus, gliemežus un dažādus kukaiņus.

Cilvēka radītas barjeras, piemēram:

1. Elektriskie žogi. Izmanto vadiem pieslēgtu elektrību, lai radītu vieglu triecienu un atturētu dzīvniekus, piemēram, briežus, trušus un citus savvaļas dzīvniekus no iekļūšanas teritorijā.
2. Tīkli. Tīkli no dažādiem materiāliem (piemēram, smalka sieta vai auduma) tiek uzlikti virs augiem vai ap teritoriju, lai neļautu kaitēkļiem tiem piekļūt. Tie pasargā no kukaiņiem, putniem un mazākiem dzīvniekiem.
3. Kukaiņu uztveršanas kanāli ap laukiem ir speciāli izveidoti kanāli vai rievas lauku malās, kas paredzēti, lai noķertu vai apturētu rāpojošus kukaiņus un neļautu tiem iekļūt laukā.

Šī ir kaitēkļu ierobežošanas metode, kurā izmanto karstumu vai aukstumu, lai samazinātu kaitēkļu populāciju, tos iznīcinot vai apturot to attīstību.
Šī metode ietver solarizāciju (augsnes uzkarsēšana izmantojot plastmasas plēves), nezāļu apkarošanu ar atklātu liesmu un auksto uzglabāšanu, ko izmanto kaitēkļu ierobežošanai noteiktās vietās. 

• Termiskā nezāļu ierobežošana ir karstuma pielietošana, lai ierobežotu nezāļu populācijas. To var veikt ar atklātu liesmu vai karstu ūdeni, kur karstums iedarbojas tieši uz nezālēm, pārkarsējot to audus. 
• Augsnes piedevu (augsnes, stādāmā materiāla, komposta u.c.) dekontaminācija ir karstuma pielietošana, lai dezinficētu un attīrītu augsni, kompostu un stādāmo materiālu. Šī procesa mērķis ir iznīcināt kaitīgos patogēnus, kaitēkļus un nezāļu sēklas, kas var atrasties šajos materiālos. 
• Kaitēkļu un slimību iznīcināšana ar karstumu, kad tiek izmantota augsta temperatūra, lai iznīcinātu kaitēkļus un slimību ierosinātājus. Tiek izmantota tvaicēšana un karsēšanas kameras, lai attīrītu augsni, stādāmo materiālu vai aprīkojumu.
• Augsnes sterilizācija ar tvaiku. Tvaiks tiek izmantots, lai dezinficētu augsni, iznīcinot slimību ierosinātājus, kaitēkļus un nezāļu sēklas.

Metode ietver vides temperatūras regulēšanu, lai veicinātu kultūraugu augšanu un samazinātu kaitēkļu un slimību attīstības risku. Tas var ietvert, piemēram:

• klimata kontroles sistēmu izmantošanu siltumnīcās,
• lauka darbu pielāgošanu, lai mazinātu temperatūras ietekmē radītas kaitēkļu problēmas.

Temperatūras regulēšana ar plastmasas materiāliem: temperatūras kontrolē tiek izmantoti plastmasas materiāli un konstrukcijas, piemēram, tuneļi, siltumnīcas vai aizsargpārsegi, lai regulētu temperatūru ap augiem.

Šīs konstrukcijas palīdz radīt kontrolētu mikroklimatu, kas:

• veicina augu augšanu,
• pagarina augšanas sezonu,
• pasargā augus no ekstremālām temperatūrām.

Aukstā uzglabāšana: metode izmanto zemas temperatūras, ko parasti panāk ar dzesēšanu vai saldēšanu, lai kontrolētu un iznīcinātu kaitēkļus glabātajos augļos. Augļi tiek uzturēti temperatūrā, kas ir zemāka par to slieksni, kurā kaitēkļi, piemēram, kukaiņi spētu attīstīties vai vairoties. Tas palīdz samazināt kaitēkļu populāciju un novērš bojājumus glabāšanas laikā.

Metodē izmanto mehāniskus paņēmienus, lai fiziski noņemtu, iznīcinātu vai ierobežotu kaitēkļus ar rokām, pļaujot vai izmantojot mehānismus.

Nezāļu ravēšana ar rokām vai ar mehānismiem (mehāniskā ravēšana), piemēram, kultivatoriem, kapļiem vai citiem mehanizētiem rīkiem. 

Nezāļu iznīcināšanai tiek izmantota arī:

• elektriskā ierobežošana - tiek izmantota elektrība, lai iznīcinātu nezāles. Kontrolēts elektriskais impulss bojā nezāļu audus un saknes, neietekmējot apkārtējo augsni vai augus;
• dedzināšana -  izmanto karstumu, liesmas vai karstu gaisu, lai iznīcinātu nezāles un to sēklas. Tas samazina nezāļu populāciju un neļauj tām izplatīties.
• ravēšana starp rindām - nezāļu ravēšana starp kultūraugu rindām, lai samazinātu konkurenci un veicinātu veselīgu augu attīstību;
• robota veikta kaitēkļu un nezāļu izņemšana - prakse, kurā tiek izmantotas robotizētas sistēmas, kas paredzētas kaitēkļu un nezāļu noteikšanai un izņemšanai no kultūraugiem. Šie roboti izmanto sensorus un automatizētus mehānismus, lai identificētu un mērķtiecīgi likvidētu kaitēkļus, nodrošinot precīzu un efektīvu kaitēkļu pārvaldību ar minimālu ietekmi uz vidi.

Gaismas slazdi - slazdi, kuros izmanto gaismas avotus, piemēram, ultravioleto starojumu (UV) vai kvēlspuldzes, lai pievilinātu lidojošos kukaiņus. Kukaiņus pievilina gaisma un pēc tam slazdā tie tiek notverti un iznīcināti. Siltumnīcu gaismas slazdi izmanto īpašus gaismas viļņu garumus (UV, zilu, zaļu), lai pievilinātu un notvertu lidojošus kaitēkļus, piemēram, baltblusiņas, laputis, kodes un tripšus.

Gaismas slazds kukaiņu iznīcināšanai siltumnīcā. L. Būcēna (VAAD)

Tiek izmantotas ķīmiski nesintezētas alternatīvas (piem., augu eļļas, dabīgie ekstrakti vai mehāniskās ierīces), lai aizstātu tradicionālos AAL kaitīgo organismu ierobežošanā.

• Ēteriskās eļļas un augu ekstrakti - dabisko eļļu un augu ekstraktu izmantošanas prakse, kuriem ir zināmas kaitēkļus atbaidošas vai insekticīdas īpašības. Šīs vielas var izmantot kā alternatīvu ķīmiskajiem AAL, veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu kaitēkļu pārvaldību.
• Sēklu apstrāde - ēterisko eļļu vai augu ekstraktu uzklāšana sēklām pirms sējas, lai pasargātu tās no patogēniem, kaitēkļiem un uzlabotu dīgstu dzīvotspēju. Šī metode ietver sēklu pārklāšanu vai mērcēšanu dabīgajās vielās, lai novērstu slimības un uzlabotu dīgšanas rādītājus.
• Lapu/augu aizsardzība - ēterisko eļļu vai augu ekstraktu uzklāšana augu lapām, lai pasargātu tos no kaitēkļiem, slimībām un vides stresa. Tas ietver šo dabīgo vielu izsmidzināšanu vai uzklāšanu uz lapojuma, veidojot aizsargbarjeru vai inducējot auga dabisko pretestību.
• Citas dabīgās vielas – daudzu citu dabisko vielu izmantošana kaitīgo organismu ierobežošanā ilgtspējīgā un videi draudzīgā veidā.
• Pamatvielu izmantošana ir viena no videi un cilvēka veselībai draudzīgākajām augu aizsardzības metodēm. Īpaši tās ieteicams lietot mazdārziņos, kuros nav vēlams lietot ķīmiskos AAL. Vairāk par pamatvielu lietošanu lasiet “Pamatvielas - alternatīva augu aizsardzībā”.

Ražas kvalitāte, vides un cilvēku drošība lielā mērā ir atkarīga no pareizi izvēlētiem augu aizsardzības pasākumiem. Pirms ķerties pie ķīmisko AAL lietošanas, iesakām izmēģināt dažas alternatīvas, kas ir daudz efektīvākas tieši mazās platībās, jo:

• iespējams visas platības ikdienas monitorings;
• iespējama operatīvāka rīcība, reaģējot uz kaitīgo organismu pēkšņu parādīšanos;
• mazāks izmaksu un resursu patēriņš;
• pārredzamāka rezultātu kontrole.

Pamatvielas ir nekaitīgas vielas, kas tirgū netiek laistas kā augu aizsardzības līdzekļi un, kuras tradicionāli izmanto citās nozarēs, piemēram, kā pārtiku, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā, lietojot vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas (piem., ūdens).

Pamatvielas Eiropas Savienībā tiek apstiprinātas saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 (2009. gada 29. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus nosakot šo vielu lietošanas nosacījumus (kultūraugi, devas, lietošanas laiki, nogaidīšanas laiki u.c. kritēriji).

Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās un tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens - gan bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī mazdārziņos.

Daudzu augu aromāti un vielas, kas izdalās no saknēm, spēj pasargāt citus kultūraugus no kaitēkļiem vai tādā veidā pasargāt no slimībām, taču jāseko līdzi, lai netiktu nomākts galvenais kultūraugs.

Dažādos literatūras avotos var atrast dažādu augu pielietojumu kaitīgo organismu ierobežošanai, piemēram:

• Dilles – daudziem kaitēkļiem nepatīk diļļu spēcīgais aromāts, tādēļ to var izmantot kāpostu balteņa atbaidīšanai;
• Ķiploki – labvēlīga ietekme zemeņu, aveņu, rožu, biešu, lapu salātu un citu kultūraugu stādījumos. Ķiplokus var stādīt vietās, kur stādījumus bojā gliemeži un zemesvēži. Iestādot starp ogulājiem, var atbaidīt upeņu un jāņogu pumpuru ērci. Stādot starp zemenēm, var samazināt pelēko puvi. Var veidot arī ķiploku izvilkumu, kurš kalpo kā insekticīds, var smidzināt pret laputīm, tīklērcēm, lapblusiņām, zemeņu ērci, lapgraužiem;
• Kliņģerītes – salīdzinoši universāls kultūraugs, kurš palīdz atvairīt praktiski visus dārza kaitēkļus, arī atveseļo augsni. No kliņģerītēm var veidot izvilkumu, kas kalpo kā insekticīds pret laputīm, kāpuriem, drātstārpiem. Arī kā fungicīds, jo ierobežo Fusarium ģints sēnes;
• Samtenes dezinficē augsni, kā arī ar sakņu izdalījumiem atbaida kukaiņus. Var gatavot izvilkumu, kas strādā kā insekticīds, smidzina pret laputīm, kāpuriem, ērcēm, drātstārpiem;
• Estragons (garšaugs) – atbaida burkānu mušu, var uzlabot arī augu augšanu;
• Gurķu mētra – var izmantot zemeņu stādījumos, uzlabo zemeņu garšu;
• Ārstniecības Izops – var izmantot jauktos kultūraugu stādījumos, pasargā rozes no laputīm, labvēlīgi var ietekmēt kāpostus;
• Sējas kaņepe – atbaida kolorado vaboli;
• Kartupelis – izvilkumu var lietot kā insekticīdu pret laputīm, tīklērcēm, smecerniekiem;
• Koriandrs atbaida kāpostu balteni, kaltēti augi atbaida grauzējus no ieziemotām rozēm un dārzeņiem;
• Tīruma kosa – izvilkumu var lietot kā fungicīdu. Kosa satur silīciju, kas var ierobežot sēņu slimības (puves, miltrasas, melnplaukas);
• Krese atbaida kāpostu balteni, labvēlīga iedarbība arī uz redīsiem, kāpostiem, ķirbjiem;
• Ārstniecības kumelīte – izvilkumu var lietot kā insekticīdu. Pievelk derīgos kukaiņus, var lietot pret laputīm, augu blaktīm, kāpuriem;
• Lavanda atbaida gliemežus, laputis;
• Baltā panātre atbaida kolorado vaboli, vecina dārzeņu augšanu;
• Pelašķis veicina dārzeņu un citu augu augšanu;
• Pienene – izvilkums var būt kā insekticīds. Lieto pret laputīm, blaktīm, tripšiem, tīklērcēm;
• Dārza pupas atbaida drātstārpus un kurmjus;
• Salvija atbaida burkānu mušu;
• Smaržīgā selerija atbaida kāpostu balteni, labvēlīga ietekme uz tomātiem;
• Dārza sīpols – izvilkumu var lietot kā insekticīdu. Atbaida laputis, burkānu mušu, smidzina pret laputīm un tīklērcēm;
• Lielā strutene – izvilkumu var lietot kā fungicīdu un insekticīdu. Var smidzināt pret miltrasu un kaitēkļiem (laputīm, tripšiem, kolorado vaboli);
• Ārstniecības suņmēle – atbaida peļveidīgos grauzējus, svaigo sulu var smidzināt pret laputīm un blaktīm;
• Tomāti – labvēlīga ietekme uz maurlokiem, sīpoliem, pētersīļiem, kresēm. Izvilkumu ar lietot kā insekticīdu pret laputīm, lapu tinēju kāpuriem.